Pirms pāris nedēļām kopā ar ODALISQUE MAGAZINE un JOSEF SLUNGE, jauno Malmes mākslinieku, kurš nāk no Gēteborgas Zviedrijā un nupat izdevis savu debijas albumu "Ikväll, inatt, men aldrig imorgon"! Protams, mēs veltījām laiku, lai uzdotu viņam dažus jautājumus un iepazītu viņu tuvāk!
Kad sākās tava interese par mūziku un kāda ir tava pirmā atmiņa par mūziku?
Savu pirmo atmiņu par mūziku neatceros, bet, kad man bija apmēram desmit gadu, tēvs mani iepazīstināja ar ģitāru un mēs kopā spēlējām "Jätten Jorms sång". Bērnībā es vienmēr spēlēju dažādos pasākumos, piemēram, mūsu kaimiņu vasaras ballītē. Taču es zinu, kad iemīlējos mūzikā. Tā bija pirmā reize, kad dzirdēju Parham debijas albumu "Pojk". Tā bija pirmā reize, kad mūzikā varēju atpazīt sevi, man radās spēcīga sajūta, ka kādu dienu vēlos radīt savu mūziku.
Jūs tikko izlaidāt savu debijas albumu, vai jums ir kāds mīļākais skaņdarbs?
JĀ! Mans mīļākais skaņdarbs ir "Ballad från Stockholm" Tas prasīja tik ilgu laiku, lai atrastu pareizo formu un sajūtu. Pirmo reizi es to uzrakstīju pie sava krusttēva klavierēm pie Skarpnäck Stokholmā pēc sirdssāpju vasaras, kas bija 2021. gada vasara. Taču dziesma savu mājvietu atrada gadu vēlāk, kad Selma Zahroubane veica vokālu.
Kas ir jūsu mūzikas iedvesmotājs?
Grūts jautājums, tas ir liels... Es iedvesmojos no visa veida mūzikas. Bet "Ikväll, inatt, men aldrig imorgon" ir daudz džeza ietekmju. Tā patiešām ir radusies džeza scēnā. Albuma tapšanas procesā es daudz klausījos Lisu Ekdālu, Mariju Bergmanu un Bo Kaspers Orkester. Arī Laleh vienmēr ir bijis liels ietekmes avots. Viņa pati producēja savu pirmo albumu, un tas ir kaut kas tāds, ko es kādreiz labprāt darītu. Bet, protams, Gēteborgas repa skatuve, kurā es uzaugu, man joprojām ir ļoti svarīga: Parham, Överklass, Bob Village, The Order un Vic Vem. Un Loyle Carner, bet viņš ir brits!
Jūs esat no Gēteborgas, bet dzīvojat Malmē, pastāstiet mums vairāk par mīlestību pret Malmi un to, kā tā ir veidojusi jūs kā mākslinieku.
Malme ir fantastiska!!!! Man ir tik liela mīlestība pret tik mazu pilsētu. Viss ir tuvu un pieejams, tāpēc dzīvot ir viegli. Piemēram, es varu būt studijā un just, ka man vajag džeza taustiņus, un tad es vienkārši uzrunāju savu draugu Gustavu, un viņš vienmēr ir apmēram piecpadsmit minūšu brauciena attālumā. Liela daļa manas mīlestības pret džeza mūziku arī nāk no Malmes, džeza skatuve ir tik dzīva, un tas ir tik forši.
Kāds ir jūsu apģērbs, kad uzstājaties?
Es ģērbjos tā, kā ģērbjos ikdienā, t. i., čīno bikses un, vēlams, Kriss ar kapuci. Man īsti nepatīk ģērbties vai izskatīties pārāk ārišķīgi. Un es gribu teikt, ka tas savā ziņā atbilst tam, kas es esmu kā mākslinieks, cilvēks un kā visi pārējie.
Kas būs nākamais?
Tagad, kad albuma izdošanas tūre ir beigusies, būs neliela atpūta. Būt ceļā ir bijis ļoti jautri, bet tikpat labi arī nogurdinoši. Man ir nepieciešams laiks, lai ļautu tam visam iesakņoties un pārdomāt to visu. Bet pēc tam atgriežos studijā un kopā ar grupu ierakstīsim jaunu mūziku vasarai!